Kā vēsta aģentūra Bloomberg un Reuters, Austrijas parlamenta tīmekļa vietnē publicētais dokuments atklāj, ka Austrija, Bulgārija, Polija, Rumānija un Slovākija ir pievienojušās Čehijai un Itālijai, mudinot ES rast risinājumu, lai izvairītos no naudas sodiem autoražotājiem, kuri nepilda prasības. ES jaunie oglekļa emisiju mērķi 2025. gadam.
Sākot ar 2025. gadu, ES samazinās vidējo oglekļa emisiju ierobežojumu no jauna pārdotajiem transportlīdzekļiem no 116 gramiem uz kilometru līdz 94 gramiem uz kilometru. Autoražotājiem draud 95 eiro (aptuveni 103 ASV dolāri) soda nauda par katru transportlīdzekli par katru oglekļa dioksīda izmešu gramu uz kilometru, kas pārsniedz limitu. Kopējā soda nauda tiks reizināta ar pārdoto modeļu skaitu.
Eiropas Zaļā kursa ietvaros ES stingrāki oglekļa emisiju ierobežojumi nākamgad tiek uzskatīti par svarīgu soli ceļā uz plašāku plānu līdz 2035. gadam aizliegt jaunu transportlīdzekļu pārdošanu ar degvielu. ES Zaļā kursa mērķis ir apkarot klimata pārmaiņas un samazināt piesārņojumu, taču šī politika ir saskārusies ar dažu ES valstu pretestību.
Septiņas ES valstis ir paudušas savas bažas kopīgā priekšlikumā: "Pašlaik Eiropas automobiļu rūpniecība atrodas kritiskā situācijā, saskaroties ar lielām problēmām saistībā ar ražošanu, nodarbinātību un globālo konkurenci, kas prasa steidzamu ES rīcību. piecu gadu likumdošanas cikls sniedz iespēju labāk saskaņot automobiļu rūpniecības politiku ar ES plašākiem dekarbonizācijas un konkurētspējas mērķiem.
Kopīgajā priekšlikumā arī teikts: "Paredzēts, ka ES 2025. gadā ieviesīs jaunus oglekļa emisiju mērķus vieglajiem automobiļiem. Tomēr tīri elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas tempu samazināšanās dēļ autoražotājiem, kuri neievēros šīs stingrās prasības, var draudēt ievērojamas soda naudas. Šādas sankcijas varētu nopietni ierobežot autobūves nozares spēju reinvestēt inovācijās un attīstībā, tādējādi graujot Eiropas ražotāju konkurētspēju pasaules mērogā.
Septiņas ES valstis arī aicinājušas ES veikt atbilstošus pasākumus, tostarp potenciālās īstermiņa finanšu paketes, lai nodrošinātu, ka Eiropas autobūves konkurētspēja netiek vēl vairāk apdraudēta, un veicinātu nozares pārveidi.
Turklāt savā kopīgajā priekšlikumā septiņas valstis mudināja ES novērtēt oglekļa emisiju standartus jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem. Viņi arī uzsvēra, ka ES ir jāregulē investīciju aizplūšana tīras enerģijas tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā. Priekšlikumā arī norādīts, ka ES, iespējams, būs jāizvērtē citi saistīti pasākumi, piemēram, tiesību akti par atjaunojamo enerģiju, alternatīvo degvielu infrastruktūru un ES emisiju tirdzniecības sistēmu.
Viena no Eiropas Komisijas prezidentes Ursulas fon der Leienas galvenajām prioritātēm viņas otrajā pilnvaru termiņā ir veicināt Eiropas autoražotāju pozīcijas globālajā arēnā. 27.novembrī, kad Eiropas Parlaments balsoja par jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanu, Ursula fon der Leiena likumdevējiem sacīja, ka Eiropas automobiļu rūpniecība ir Eiropas lepnums, un apņēmās nodrošināt Eiropas automašīnu nākotni.