Ziņojumi liecina, ka Vācijas autobūves nozare ir nosodījusi ES noteiktos tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, nodēvējot to par vēl vienu smagu triecienu Vācijas autobūves nozarei.
Vācijas Automobiļu rūpniecības asociācijas prezidente Hildegarde Millere nāca klajā ar paziņojumu, kategoriski iebilstot pret ES tarifiem no Ķīnas importētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem. Viņa apgalvoja, ka šis solis ir šķērslis globālajai brīvajai tirdzniecībai un negatīvi ietekmē Eiropas labklājību, nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi. Muellers brīdināja, ka lēmums var saasināt tirdzniecības konfliktus, galu galā kaitējot visai nozarei.
Rezultātā Vācija oktobra sākumā nobalsoja pret ES ierosinātajiem tarifiem Ķīnas elektromobiļiem. Vācijas automobiļu rūpniecība, kuras ieguldījums valsts ekonomikā ir aptuveni 5%, jau tagad cīnās ar vājo pieprasījumu Eiropā un Ķīnā.
Millere uzsvēra, ka tirdzniecības strīdi jārisina dialoga ceļā. Viņa mudināja valdības veikt pasākumus, lai uzlabotu Vācijas kā ražotājas un eksportētājas starptautisko konkurētspēju, veicinātu tirgus diversifikāciju un veicinātu inovācijas, lai nodrošinātu, ka Vācija joprojām ir aktīva pasaules mērogā.
Muellers arī norādīja, ka tarifu noteikšana patērētājiem, iegādājoties automašīnas, tieši radītu lielākas izmaksas, kas varētu kavēt elektrisko transportlīdzekļu ieviešanu. Viņa aicināja visas puses turpināt sarunas un censties atcelt papildu tarifus, izmantojot dialogu Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros.
Vācijas Autobūves pētniecības centra direktors Ferdinands Dudenhēfers atzīmēja, ka Vācijas elektriskie transportlīdzekļi Ķīnas tirgū saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem. Viņš uzsvēra, ka stratēģijai jābūt elektrisko transportlīdzekļu izstrādei un ražošanai Ķīnā. Tomēr augstie tarifi tagad mazina apjomradītus ietaupījumus, kas nepieciešami Vācijas autobūves nozarei.
Kritiķi apgalvo, ka ES tarifi mākslīgi palielina elektrisko transportlīdzekļu cenas, kas jau tā ir dārgākas nekā ar degvielu aprīkotie transportlīdzekļi, tādējādi atturot pret cenu jutīgus patērētājus. Tas varētu apgrūtināt Eiropas valstu klimata mērķu sasniegšanu, un autoražotājiem, kuri nesasniegs elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas mērķus, var tikt piemērots sods par oglekļa emisiju.
Dudenhēfers arī brīdināja, ka Ķīna varētu atriebties, uzliekot tarifus no Eiropas importētajiem tradicionālās degvielas transportlīdzekļiem, kas Vācijas autoražotājiem dos būtisku triecienu.
Vācijas Federālās ekonomiskās attīstības un ārējās tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Mihaels Šūmans intervijā ziņu aģentūrai Xinhua norādīja, ka iebilst pret soda tarifiem uz Ķīnu eksportētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, sakot, ka tas nav Eiropas pilsoņu interesēs. Viņš norādīja, ka elektrifikācija ir stūrakmens cīņai pret klimata pārmaiņām un tā ir jāatbalsta un jāveicina.
Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis norādīja, ka Vācija atbalsta notiekošās ES un Ķīnas sarunas un cer ar diplomātijas palīdzību mazināt tirdzniecības spriedzi. Vācija ir apņēmusies saglabāt savu tirgu atvērtu un ir atkarīga no globālās savienojamības kā vadošā globālā ekonomika.
Berlīnes Brandenburgas Automobiļu piegādātāju asociācijas starptautiskās nodaļas vadītājs Maikls Boss sacīja, ka ES lēmums saasina tirdzniecības strīdus un galu galā kaitēs globālajai brīvajai tirdzniecībai. Viņš piebilda, ka šāda pieeja neatrisinās stratēģiskās un strukturālās problēmas, ar kurām saskaras Eiropas autobūves nozare, un kavēs elektrisko transportlīdzekļu popularizēšanu Vācijā un Eiropā, apdraudot oglekļa emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pauda iebildumus pret tirdzniecības karu ar Ķīnu, sakot, ka nebūtu prātīgi uzlikt nodokļus Ķīnas elektromobiļiem, jo tas nopietni kaitētu pašai Eiropai. Viņš norādīja, ka Ķīnas elektriskie transportlīdzekļi ir priekšā Eiropai, un Ķīnas uzlabotās ražošanas jaudas var palīdzēt uzlabot Eiropas produktivitāti.
Austrijas autobūves eksperts Frics Indra paziņoja, ka tarifu noteikšana, lai izslēgtu Ķīnas elektriskos transportlīdzekļus, neaizsargātu Eiropas autoražotājus vai likvidētu Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu cenas priekšrocības.
Bijušais Bulgārijas premjerministra ārpolitikas padomnieks un bijušais Drošības padomes sekretārs Bojans Čukovs komentēja, ka Ķīnas investīcijas zaļās transformācijas veicināšanā ir piemērs citām valstīm. Viņš apgalvoja, ka ES tarifi Ķīnas elektromobiļiem ir politiski motivēti, jo ASV uzskata Ķīnu par savu galveno ekonomisko konkurentu un izmanto ES kā instrumentu tirdzniecības karā pret Ķīnu.
Rumāņu ekonomists Andrē Radulesku atzīmēja, ka Ķīnas elektriskie transportlīdzekļi ir būtiski pasaulei pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku. Viņš apgalvoja, ka globalizācija, kuras pamatā ir daudzpusība, ir labākais veids, kā valstis integrēties globālajā ekonomiskajā ciklā.
Liang Guoyong, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences vecākais ekonomists, paziņoja, ka ES tarifi Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem ir kaitīgi citiem, nevis izdevīgi pašai. Aizsardzības un ierobežojošie tirdzniecības pasākumi zaļo produktu jomā nesaskan ar importētāju vai eksportētāju ekonomiskajām interesēm un neveicina zemas oglekļa emisijas ekonomikas attīstību vai starptautisko sadarbību klimata pārmaiņu jomā. ES patērētāji saskarsies ar augstākām Ķīnas elektrisko transportlīdzekļu izmaksām, kas radīs nevajadzīgus zaudējumus.